Ražošanas notekūdeņu attīrīšana

Ražošanas notekūdeņus un to emisiju vidē skaidri definē un regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.34, kas izdoti Rīgā 2002.gada 22.janvārī „Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”:


1Kas ir ražošanas notekūdeņi?

2.3.3. ražošanas notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves notekūdeņi vai lietus notekūdeņi);

2Vai ražošanas notekūdeņus drīkst novadīt vidē?

42. Neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)

3Ko darīt ar ražošanas notekūdeņiem?

43. Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, operators:

43.1. slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju. Līgumā norāda:

43.1.1. līgumslēdzējas puses;

43.1.2. vielas, kuras paredzēts emitēt, tai skaitā visas prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras konstatētas notekūdeņos, vai kuras operators prognozējis novadīt;

43.1.3. maksimālo ūdens un piesārņojošo vielu daudzumu, ko iekārtai atļauts emitēt;

43.1.4. līguma termiņu;

43.1.5. līguma nosacījumu pārkāpumu sekas abām pusēm;

43.2. veic ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, nodrošinot, lai:

43.2.1. netiktu nodarīts kaitējums centralizētās kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas iekārtu apkalpojošā personāla veselībai;

43.2.2. netiktu bojāta centralizētā kanalizācijas sistēma, attīrīšanas iekārtas un tehnoloģiskās ierīces;

43.2.3. netiktu traucēta attīrīšanas iekārtu darbība;

43.2.4. emisija no attīrīšanas iekārtām neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un neizraisītu pieņemošo ūdeņu neatbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

43.2.5. notekūdeņu dūņas būtu iespējams apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nenodarot kaitējumu videi;

43.2.6. notekūdeņi atbilstu šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)

4Ko darīt ar ražošanas ūdeņiem, kas satur bioloģiski noārdāmas vielas, piemēram pārtikas ražošanas notekūdeņi?

45. Ja šo noteikumu 5.pielikuma 11.punktā minēto ražošanas nozaru notekūdeņus, kas satur bioloģiski noārdāmas vielas un nesatur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, emitē tieši virszemes ūdeņos, ievēro šādus nosacījumus:

45.1. notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir mazāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, pirms novadīšanas veic atbilstošu attīrīšanu, nodrošinot pieņemošā ūdensobjekta atbilstību noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;

45.2. notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir vienāds vai lielāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, operators piemēro šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktās robežvērtības vai izmanto labākos tehniskos paņēmienus, izvēloties to emisijas kontroles veidu, kurā noteiktas stingrākas prasības.

(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)

5Kādās nozarēs tiek iedalīti pārtikas rūpniecība?

IV. Rūpniecības nozares

11. Šo noteikumu 45.punktā minētās prasības attiecināmas uz šādām rūpniecības nozarēm:

11.1. piena pārstāde;

11.2. augļu un dārzeņu produktu ražošana;

11.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana pudelēs;

11.4. kartupeļu pārstrāde;

11.5. gaļas pārstrāde;

11.6. alus ražošana;

11.7. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana;

11.8. dzīvnieku barības ražošana no augu izcelsmes produktiem;

11.9. pārtikas želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku plēvēm, ādām un kauliem;

11.10. iesala ražošana;

11.11. zivju apstrādes rūpniecība.