Mūsdienās sākot celt jaunu māju vai arī kādu citu sabiedriskās nozīmes ēku ir jāievēro vietējās būvvaldes izsniegti tehniskie noteikumi par saimniecisko notekūdeņu novadīšanu. Galvenokārt akcents tiek likts uz tuvumā esošo pašvaldības kanalizācijas kolektoru, bet ja tāda nav, tad tiek minēta vai nu izsmeļamā bedre vai arī bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Šobrīd tehniskajos noteikumos netiek pieminēts tautā tik labi pazīstamais septiķis, kur daļēji attīrīto ūdeni (skeptiķi notekūdeņu piesārņojumu samazina līdz 60%) ievadot turpat gruntī vai arī tuvākajā ūdenstilpnē kā rezultātā „attīrītais ūdens” kopā ar gruntsūdeņiem ilgāka laika periodā nonāk turpat akā no kuras ūdeni lietojam uzturā, vai arī tas tiek novadīts tuvākajā ūdenstilpnē, kur paši peldamies vai tiek audzētas zivis. Šādi attīrot notekūdeņus, to kvalitatīvie rādītāji neatbilst,

Tādējādi risinot notekūdeņu attīrīšanas problēmas, būtu jāizvēlas izsmeļamā bedre, vai arī bioloģiskā attīrīšanas iekārta (BAI). Izsmeļamās bedres ne vienmēr var būt hermētiskas, jo pārsvarā tās izbūvē no dzelzsbetona grodiem, kuriem nav veikta kvalitatīva hidroizolācija, šī iemesla dēļ tajās var iekļūt gruntsūdeņi un lietus ūdeņi. Gadījumā ja tomēr izsmeļamā bedre ir 100% nohermetizēta, tad jārēķinās ar izmaksām un neērtībām, kas saistās ar biežo asenizācijas mašīnu izsaukumiem. Vidēji, ja vienas privātmājas ūdens patēriņš diennaktī sastāda 700-800 litrus, tad asenizācijas mašīnu nāksies saukt vismaz 2-3 reizes mēnesī (atkarībā no izsmeļamās bedres tilpuma) un papildus jārēķinās arī ar nepatīkamo smaku un izbraukātu mauriņu. Šis vienkāršais risinājums ir ļoti tuvredzīgs. Izsmeļamo bedri varētu piemērot kādai pirtiņai vai dārza mājiņai, kur cilvēku uzturēšanās laiks ir pavisam īss, bet šobrīd pat šādiem objektiem ir pieejamas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas.